Klostera dzīve – pilnīga veltīšanās Dievam kontemplācijā, lūgšanā un darbā – var šķist anarhonisms mūsdienu dinamiskajai sabiedrībai. Tomēr Latvijā šī vēsturiskā tradīcija ne tikai turpinās, bet dažās vietās pat piedzīvo atdzimšanu, piesaistot jaunus cilvēkus, kas meklē dziļāku garīgo dzīvi.
Vēsturiskais konteksts
Klosteri Latvijas teritorijā pastāvēja jau viduslaikos, taču lielākā daļa tika iznīcināti vai sekularizēti reformācijas un vēlāko vēsturisko notikumu laikā. Padomju okupācijas periodā klostera dzīve tika pilnībā apturēta. Pēc neatkarības atgūšanas sākās pakāpeniska atjaunošana.
Šodien Latvijā darbojas vairāki katoļu un pareizticīgo klosteri, kaut arī to skaits un mūku/mūķeņu skaits ir daudz mazāks nekā pirms Otrā pasaules kara.
Aglonas bazilikas klosteris
Viens no pazīstamākajiem ir Aglonas bazilikas klosteris, kur dzīvo un kalpo dominikāņu mūki. Viņi ne tikai uztur baziliku un organizē svētceļojumus, bet arī nodarbojas ar garīgo literatūru, katehēzi un dažādiem sabiedriskajiem projektiem.
“Klostera dzīve nav bēgšana no pasaules, bet īpašs veids, kā kalpot Dievam un cilvēkiem,” skaidro viens no dominikāņiem. “Mūsu lūgšanas, studijas un darbs veido vienotu veselumu, kurā mēs cenšamies iepazīt un darīt Dieva gribu.”
Sieviešu klosteri
Latvijā darbojas arī sieviešu klosteri. Rēzeknes Sirdsmīļās Jēzus māsas nodarbojas ar sociālo darbu, aprūpējot vecos un slimos cilvēkus. Viņu klostera dzīve apvieno kontemplāciju ar aktīvu kalpošanu tuvākajam.
“Mēs redzam Kristu ikvienā cilvēkā, īpaši cietējošos un atstumtos,” stāsta māsa Marija. “Mūsu klostera dzīve nav nodalīšanās no pasaules, bet dziļāka iesaistīšanās tajā caur mīlestību un kalpošanu.”
Pareizticīgo monasticisms
Latvijas Pareizticīgā baznīca arī uztur monastisko tradīciju. Daugavpils Borisa un Gleba katedrālē dzīvo neliela mūku kopiena, kas uzstur regulāru lūgšanu kārtību un piedalās baznīcas dzīvē.
Pareizticīgajā tradīcijā monasticisms tiek uzskatīts par īpašu garīgās pilnības ceļu, un mūki tradicionāli bauda lielu cieņu un autoritāti.
Jaunie meklētāji
Pārsteidzoši, bet klostera dzīve piesaista arī jaunus cilvēkus. Lai gan viņu skaits nav liels, regulāri parādās jauni novices (iesācēji klostera dzīvē), kas meklē dziļāku garīgo dzīvi un nozīmi.
“Laicīgā sabiedrība piedāvā daudz, bet bieži vien tas ir virspusējs. Es meklēju kaut ko dziļāku, autentiskāku,” stāsta 28 gadus vecs jaunietis, kas šobrīd iziet noviciātu vienā no klostera kopienām. “Šeit es atklāju, ka mazāk var būt vairāk – mazāk lietu, bet vairāk jēgas.”
Klosteri un sabiedrība
Mūsdienu klosteri Latvijā nav noslēgtas kopienas. Daudzi organizē garīgās rekolekcijas, pieņem viesus, kas meklē klusumu un lūgšanas laiku, un aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē.
Klostera dzīve Latvijā, lai arī maza apmērā, turpina savu vēsturisko misiju – būt par garīgās dzīves centru, lūgšanas un kontemplācijas vietu, kas atgādina par transcendento dimensiju cilvēka eksistencē.